Noskaidroti “Viedais Ciems 2022” atpazīstamības zīmes ieguvēji Latvijā
Noslēgusies iniciatīva atpazīstamības zīme “Viedais ciems 2022”, kuras laikā visā Latvijā tika meklētas un noskaidrotas viedas un stipras kopienas, kas veido un attīsta savas teritorijas, aktīvi iesaista vietējos iedzīvotājus, attīstot jaunas pieejas un risinājumus esošo izaicinājumu risināšanai. Kopskaitā tika saņemts 21 pieteikums no dažādiem Latvijas novadiem.
Šī gada 29. jūnijā, Saldus novada Jaunlutriņos, Latvijas viedo ciemu un lauku kopienu forumā “Kopienu persilāde 2022” apbalvošanas ceremonijā tika paziņoti seši atpazīstamības zīmes “Viedais ciems 2022” ieguvēji – Ancenes ciems, Bernāti, Krapes muiža, Lēdurgas ciems, Mežinieku apkaimes kopiena un Upītes ciems. Katrs no ciemiem demonstrēja savu viedumu un unikalitāti, kas apliecināja tā atbilstību viedā ciema statusam:
- Jēkabpils novada Ancenē uzņēmēji ir kopienas virzītājspēks, vietas identitātes un attīstības virzītāji un veidotāji, ciemā ir spēcīga uzņēmējdarbības, sabiedrisko interešu un vietas attīstības sinerģija.
- Dienvidkurzemē novada Bernātos ir spēcīga, mērķtiecīga kopiena ar skaidru kopīgo redzējumu par attīstību, augstu pašorganizēšanās spēju un inovatīvu pieeju kopienas aktivitātēs.
- Ogres novada Krapes muižā jaunienācēji ir kopienas veidotāji, stiprinātāji un virzītāji, kas kopīgi radījuši vietas identitāti/zīmolu un turpina to stiprināt. Kopienu raksturo vieda inovāciju un tehnoloģiju izmantošana savas vietas attīstībai.
- Siguldas novada Lēdurgas kopiena ir ar augstu pašorganizēšanās spēju, kas ļauj iesaistīt plašas iedzīvotāju grupas, īstenot daudzveidīgas aktivitātēm, piesaistīt finansējumu un izmantot tehnoloģijas kopienas darbā. Ir izveidots spēcīgs savstarpējās sadarbības tīkls.
- Ķekavas novada Mežinieku apkaimes kopiena ir ar plašu un stratēģisku kopienas attīstības redzējumu, veido vietas identitāti un īsteno daudzveidīgas kopienu saliedējošas un teritoriju attīstošas aktivitātes.
- Balvu novada Upīte ir unikāla, inovatīva pieeja vietas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, uzturēšanai un nodošanai nākamajām paaudzēm. Ciemu veido kā ģimeni pasaules centrā.
Vēl seši ciemi – Doles sala, Jaunolaine, Ērberģe, Līču – Moskvino ciemi, kā arī Medemciems un Vārme, apliecināja spēcīgu pieteikumu un pirmos panākumus viedā ciema veidošanā un ieguva atzinību “Ceļā uz Viedo ciemu”. Tāpat žūrijas locekļi pozitīvi vērtēja aktivitātes savas vietas attīstības sekmēšanai, ko īstenojuši pārējie atpazīstamības zīmes kandidāti – Garkalne, Hand Made Latgola, Iģene, Kubuli, Pelēči, Tīreļi, Trapene, Zalves un ZPS.
Kopienu pieteikumus vērtēja 14 ekspertu žūrija, kuru sastāvā strādāja Valsts prezidenta padomniece, Zemkopības ministrijas un Labklājības ministrijas parlamentārie sekretāri, digitalizācijas, dizaina domāšanas, vides ilgtspējas, līdzdalības, mārketinga un citu jomu eksperti, kā arī praktiķi no kopienām un vietējām rīcības grupām.
Jau rudenī biedrība “Latvijas Lauku forums” atpazīstamības zīmes “Viedais ciems 2022” dalībniekus aicinās piedalīties īpašās viedo ciemu sadarbības un spēcināšanas aktivitātēs – kopienām būs iespēja izmantot ekspertu un savstarpējo mentoru tīklu savas darbības spēcināšanai, kā arī notiks diskusijas, darbnīcas un semināri par iedzīvotāju padomēm, energokopienām un citiem jautājumiem.
Atpazīstamības zīmes “Viedais ciems 2022” apbalvošanas pasākuma video ierakstu no Latvijas lauku kopienu un viedo ciemu vasaras foruma “Kopienu persilāde 2022”, Jaunlutriņos, Saldus novadā, iespējams noskatīties šeit.
Kontaktinformācija
Inga Koleča,
Latvijas Lauku forums
+371 29220892
Latvijas Lauku forums ir nacionāla mēroga organizācija, kas apvieno 88 organizācijas visos reģionos. LLF misija ir veicināt Latvijas lauku līdzsvarotu attīstību, lai Latvijas lauki kļūtu par vietu, kur dzīvo apmierināti cilvēki, kuri savā dzīves vietā spēj realizēt ekonomiskās un sociālās vajadzības. Vairāk: laukuforums.lv.
Atpazīstamības zīmes “Viedais ciems 2022” norisi organizē biedrība “Latvijas Lauku forums” ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
