Izmaiņas vietēja līmeņa attīstības stratēģiju īstenošanas procesā un nākotnes perspektīvas

Šobrīd LEADER pieejas nozīmību lauku attīstībā apzinās un atzīst visos līmeņos – gan vietējie iedzīvotāji visā Eiropā, gan Eiropas komisārs Nils Hogans norādot to savā uzrunā par Kopējās Lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2020. gada. Tomēr vienlaikus šī pieeja, kas arī Latvijā tiek īstenota jau vairāk kā 10 gadus, ir kļuvusi apdraudēta, ierobežojot metodes pamatprincipus, piemēram, augšupejošu attīstību un inovācijas, jo LEADER ieviešanu ļoti lielā mērā nosaka Eiropas Savienības un nacionālā mēroga politikas un īstenošanas nosacījumi, mazinot vietēja līmeņa nozīmi stratēģiju īstenošanā.

„LEADER pieejai ir jāatgriežas pie tās sākotnējā mērķa – vietējo kopienu spēcināšanas,” šis ir viens no uzstādījumiem, kas kā ļoti būtisks uzvērts Tartu deklarācijā, iezīmējot vīziju un vajadzības LEADER  /  SVVA (sabiedrības virzīta vietējā attīstība, angļu val. – community lead local development (CLLD)) pieejas īstenošanā visos līmeņos 2021.-2027. gada programmēšanas periodā. Šo deklarāciju 2016. gada nogalē izstrādāja pārstāvji no 25 valstīm, kopā pārstāvot aptuveni 2000 LEADER grupas visā Eiropā, kā arī LEADER tīklus, Eiropas Komisijas pārstāvjus, Eiropas Lauku tīklu un arī nacionālos ministriju pārstāvjus, atzīmējot LEADER pieejas 25 gadus Eiropā.

Deklarācijā tiek uzsvērts, ka Eiropas Komisijai un nacionālajiem partneriem (Latvijā – Zemkopības ministrija (ZM) un Lauku atbalsta dienests (LAD)), izstrādājot ietvaru LEADER un SVVA pieejas īstenošanai pēc 2020. gada, ir jābūt ciešā dialogā un partnerībā ar vietējām rīcības grupām un tās apvienojošajām organizācijām (Latvijā – biedrība „Latvijas Lauku forums” (LLF)). Tā vietā, lai fokusētos uz kļūdu nepieļaušanu, būtu nepieciešams prioritāri domāt par to, kā nosacījumi un likumiskais ietvars var atbalstīt projektu īstenotājus un citus vietējā līmeņa aktīvistus, un vietējās rīcības grupas vietējās attīstības stratēģiju ieviešanā.

26. septembrī Latvijas valdība apstiprināja četrus Ministru kabineta noteikumus, kas paredz atbildības palielināšanu vietējām rīcības grupām (VRG) un citas ļoti būtiskas izmaiņas lēmumu pieņemšanas procesā. Lai arī „Latvijas Lauku forums”, pārstāvot 34 VRG, šos grozījumus nesaskaņoja, tie tika pieņemti, tādejādi lēmumi par vērtējumiu atbilsoši SVVA stratēģijā noteiktajiem projektu vērtēšanas kritērijiem būs jāpārsūdz VRG, nevis Lauku atbalsta dienestā, kā tas bija līdz šim.

LLF, VRG, LAD un ZM sarunu rezultātā tika panākts kompromiss par šo noteikumu vēlāku stāšanos spēkā, paredzot pārejas periodu līdz 2018. gada 1. augustam, kad VRG spēs pielāgot savu darbību jaunajiem noteikumiem, veikt biedrību statūtu, SVVA stratēģiju, lēmējvaras un citas izmaiņas, nevis tūlītējām izmaiņām, kā sākotnējā redakcijā. 21. un 22. septembrī Bauskas rajona partnerības teritoritorijā LLF uz kopīgām diskusijām aicināja VRG, LAD direktori Annu Vītolu-Helvigu un LAD un ZM pārstāvjus, lai nodrošinātu pastāvīgu komunikāciju un sadarbību, tādējādi veicinot kopīgu darbu pie LEADER pieejas īstenošanas kvalitātes uzlabošanas, efektīva resursu ieguldījuma lauku teritorijas attīstīstībai un veidojot vienkāršāku sagatavošanās un īstenošanas procesu projekta pretendentiem.

Tartu deklarācija latviešu valodā pieejama biedrības „Latvijas Lauku forums” mājas lapā llf.partneribas.lv