Trifeļsēņu audzēšanas iespējas Latvijā
Ņemot vērā sabiedrības interesi par netradicionālās lauksaimniecības nozarēm, š.g. 28. septembrī Zemkopības ministrijā notika Valsts Lauku tīkla pasākumu ietvaros organizēts seminārs par trifeļsēņu audzēšanas iespējām Latvijā un sadarbības iespējām ar Somiju.
Seminārā uzstājās un pieredzē dalījās Juves (Somijā) trifeļu audzēšanas centra direktors un zinātnieks Dr. Salems Šameks (Salem Shamekh). Trifeles visā pasaulē pazīst kā dārgu delikatesi, taču Latvijā līdz šim nav attīstījušās ne to audzēšanas, ne ēšanas tradīcijas. Tradicionāli šīs pazemes sēnes aug Eiropas dienvidu zemēs- Francijā, Itālijā, taču Somijas pieredze parāda, ka visnotaļ veiksmīgi ir iespējams tās kultivēt arī mūsu klimata zonā. Lai šādu nozari attīstītu vispirms sabiedrība ir jāinformē un jāmaina tās attieksme, parādot, ka tas ir ienesīgs bizness, akcentēja Salems Šameks.
Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar trifeļsēņu bioloģiskajām īpašībām un to audzēšanas apstākļiem. Trifeles pieder pazemes sēņu grupai, kurā izšķir vairākas to sugas. Populārākās no tām ir Tuber magnatum, Tuber aestivum, Tuber melanosporum, Tuber uncinatum. Sugas savā starpā atšķiras ar to garšas un audzēšanas īpatnībām, kā arī cenu, kura svārstās robežās no 600- 2000 Eiro par kilogramu. Taču audzētavas izveide prasa arī salīdzinoši lielus sākotnējos ieguldījumus un pirmā raža gaidāma tikai 5-7 gadus pēc stādījuma izveides. Trifeles aug kaļķainās (PH 8), labi aerētās augsnēs, 10-40 cm dziļi. Šo sēņu audzēšanai ir nepieciešams saimniekaugs, kurš speciālās laboratorijās tiek inficēts ar izvēlētās sugas sēņu micēliju. Piemērotākās koku sugas ir ozoli, lazdas, liepas, apses un priedes. Lai atrastu un novāktu ražu izmanto mežacūkas vai speciāli dresētus suņus. Diemžēl tieši mežacūku kāres dēļ plantācijām ir nepieciešami žogi. Jautāts par tirgus iespējām, Dr. Šameks apgalvoja, ka ņemot vērā pieprasījumu „audzētājam ir tikai jāinformē par savu preci un tai atbrauks pakaļ”.
Latvijas Mikologu biedrības vadītāja Diāna Meiere informēja, ka šobrīd ir izveidota interesentu grupa, nodibināti kontakti ar zinātniekiem un praktiķiem dažādās valstīs un tiek apkopota pieredze, kurā dalīties, lai iedzīvotāji varētu uzsākt un attīstīt trifeļu audzēšanu Latvijā. Interesenti ir aicināti sazināties ar D. Meieri e-pastā: mikologu.biedriba@inbox.lv
Seminārā Dr. Salems Šameks pieminēja somu pieredzi trifeļsēņu lauku ierīkošanā, izmantojot LEADER atbalstu. Taču Zemkopības ministrijas pārstāvji skaidro, ka šobrīd Lauku attīstības programmas atbalsta pasākumu ietvaros nav iespējams saņemt atbalstu tieši trifeļdārzu ierīkošanai. Tā kā trifeles ir Eiropas Savienības darbības līguma 1. pielikuma produkts, atbalstu 1.pielikuma produktu ražotāji var saņemt tikai pasākumā „Lauku saimniecību modernizācija” (20.10.2009.MKnot.Nr.1209), kurā noteikts, ka atbalstu var saņemt juridiska vai fiziska persona, kas ražo Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētos nepārstrādātos lauksaimniecības produktus, bet šajā pasākumā nav attiecināma “trifeļstādu”, iegāde. Šobrīd attiecināmas ir investīcijas iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, kas paredzētas lauksaimniecības produktu ražošanai un iepakošanai, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemenes) stādu iegādei un lauksaimniecības produktu ražošanai paredzēto jauno būvju būvniecība, esošo būvju rekonstrukcija un nepieciešamo būvmateriālu iegāde. Tomēr, ja tiks izrādīta liela interese no potenciālo trifeļu audzētāju puses, varētu tikt izskatīta iespēja veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos un paredzēt atbalstu arī trifeļdārzu ierīkošanai.
Kas attiecas uz LEADER atbalstu, tad pasākumu „Lauku saimniecību modernizācija” vietējās rīcības grupas (VRG) var iekļaut arī savās stratēģijās un šādā gadījumā arī Eiropas Savienības darbības līguma 1. pielikuma produktu ražotāji atbalstu var saņemt, izmantojot LEADER pieeju. Bet jāņem vērā, ka atbalsta saņemšanas nosacījumi ir tādi paši kā sniedzot projektu pa tiešo Lauku atbalsta dienestā. Jāatzīmē, ka vietējās rīcības grupas pašlaik šo pasākumu caur savām stratēģijām neīsteno.
Savukārt LEADER aktivitātēm, kurās atbalsts tiek sniegts pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un sasniedzamībai, kā arī sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai un kuras pašlaik tiek īstenotas ar LEADER pieeju visās VRG stratēģijās, ir noteikts, ka atbalstu nevar piešķirt Eiropas Savienības dibināšanas līguma 1.pielikumā minētajām nozarēm un tātad arī trifeļu audzēšanai, skaidroja ZM Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vecākā referente Andra Karlsone.
Valsts Lauku tīkls mājaslapā www.laukutikls.lv. arī turpmāk informēs par trifeļsēņu audzēšanas iespējām Latvijā.
Raksts sagatavots izmantojot ZM Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas sagatavotos materiālus
Indra Āboliņa
Dienvidkurzemes reģiona Valsts Lauku tīkla speciāliste